Beidzot es aizgāju ar tūristu klubu "Sniegpulkstenītis" kājnieku pārgājienā. Nekādi neizdevās, gaidīju šo kādus divus mēnešus laikam.
Ir labas bildes, ko uzņēmuši Oļegs un Sabīne (vajadzīgs konts https://web.archive.org/web/20170409181412/https://www.мордакнига.рф/), bet es ielikšu jauktā secībā savējās (šausmīgas, kā parasti) un viņu.
Dosim lo-fi masās! Te jums sākumam treki, kā mēs gājām un cik nogājām. Vispār – 24 km kādās 9 stundās. Piecēlāmies 7, izbraucām no autoostas 8, atgriezāmies pusseptiņos. Vietām nedaudz lūzām cauri sniegam, slīdējām pa ledu, bet kopumā nebija grūti. Viss bija kruti, tikai apavi jādabū labāki, un var iet tālāk. "Sniegpulkstenītis", starp citu, aicina visus gribētājus, bet lūdz atcerēties, ka "Sniegpulkstenītis nav māte Terēze". (c) Oļegs
Sniegpulkstenītis Sventē
EveryTrail - Atrodi maršrutu kartes Kalifornijai un ne tikai
Skatīt Sniegpulkstenītis Sventē 2011. gada 27. martā lielākā kartē
Tie ir Sabīne un Oļegs.
Mana vērīgā acs (precīzāk, smadzenes), ieraugot Sabīni, uzreiz iekliedzās: "Hipster detected". Vispār, droši vien, ne pārāk sagrēkoju pret patiesību.
Šos džinsus es nopirku ASV pirms gada, un tik tikko tajos ielīdu. Tagad, tieši otrādi, ir ļoti ērti. Toties visas pārējās drēbes karājas kā maiss, vajag mainīt, bet naudu tam tērēt negribas.
Tas mēs ar Oļegu sēžam Egļukalnā, tur blakus ir tornis un mūsu pusē pazīstama slēpošanas trase.
Ziemā pie mums arī ir jauki.
Tas pats tornis.
Sabīne neatlaidīgi soļo, kaut arī nebija izgulējusies un brīžiem bija kā zombijs.
Skaistums.
Pa sausu ceļu iet ir viegli un patīkami.
Dzimtie sūdmāli.
"Parasti mēs lūk šāda izmēra zivis ķeram. Uz zābaku. Iebāžam kāju ar zābaku strautā un gaidām, viņa arī pieķeras".
Tas ir skats no Egļukalna, pa kreisi – lielais slēpošanas kalns
Pastaigāties pa saulainu mežu – nekā labāka uz pasaules nav!
Banāniņi ir mana barība. Bet Oļegs dzer uz pusēm tēju un šķidro melno ļaunumu. Starp citu, ziloni gan jūs nepamanījāt – paskatieties, kāds zvērīgs tesaks pa labi iesprausts.
Vjetkongs, brača
Desiņa un brendijs stiprina sniegpulkstenīšu spēkus. Ne visu gan, bet tikai pašu atsaldētāko stūrgalvīgāko Oļega personā.
Tas netraucē viņam vest un vadīt, kā arī gudri raudzīties uz ierindas dalībniekiem
Bebri ir labi
Bet daba nē
Mums uz šejieni
Nav vēl izmiruši mīļotāji paturēt spoguļkameras rokās uz Latvijas zemes
Nācās arī palēkāt pāri strautiem
Un palūzt cauri sniegam līdz celim un dziļāk
Nebija vienkārši
Bet ļoti satisfying
Mēs lidojam!
Cik gan saldi es apkampu šo koku! Gandrīz kā meiteni
Vienkāršāk tā, bet tas var arī ielūzt zem tevis
Skaistums. Ja vēl man redze būtu labāka. Toties kā atmiņa – izcili, skaties un priecājies.
Zombijs maršā
Oļegam strauts līdz celim. Burtiski, kā izrādījās.
Noslēpumainas drupas purvu vidū. Gaidām Bāskervilu suni.
Slaidām rindām iestādīts mežs.
Mūsu purvi ir neticami skaisti
Meitenes arī tīri neko, spēks tāds varonīgs, ka sniegā lūzt iekšā kā teiksmu varoņi
Ceļotājiem Latgales mežos gādīgi vēja nogāzti soliņi
Nogriezām caur kapiem, ieraudzījām lūk šādu apsargājamu objektu
Labi, ka mums ir civilizācija, un visās lauku pieturās ir soliņi
Mēs nepavisam neesam noguruši, un varam vēl stāvēt
Bonuss: kāpēc uz takas sniega nav, bet apkārt ir? Biezs mežs visapkārt. Mīkla.
Attēlā paslēpts satelītšķīvis. Nopietni.